Makšķere,NLO un dzeja

Cik ceļš ir garš-
no neirona
līdz rokai?
Cik ceļš ir īss-
no neirona
līdz otai!
Kaut,varbūt ,
audekla
var nebūt līdzās,
es rakstu
Debesīs,
lai kādreiz
rakstītais
uz manas galvas
kristu !

Ziemassvētkos 2011.

www.kinvik.blogs.lv

Visiem,kas runā

latviešu valodā,

visiem,kam viņa

ir godā-

sargājiet sevi un

cieniet

-sirmgalvjus,

-bērnus un

dzīvi !

Nav lielumu

minēto-

mūsu vairs nav!

Victors-uzvarētājs ,

uzvar sevi,bet,

tai vietā,

lai gavilētu,

piedošanu lūdz-

visiem,

kuriem,kādreiz,

pāri

nodarījis….

…uz rokas kā

laulības gredzens,

kā zibens-

221

ne volti bet,

lati

uz rokas no

“’spalvainās” rokas

221 un,

ne vairāk,

bet mazāk būt var…

un mēģini izdzīvot…

….ko krāj un taupa

taupītājs,

to,

/agrāk vai vēlāk/,

paņems

“”GODĪGAIS”‘-

laupītājs….

Ko tur vēl vairāk piebilst?

….nav laika,

laikā vai nelaikā-

man,priekš tevis,

tev-priekš manis,

man,pašam sevim

nav laika….

Kur pazudis Laiks?

re,atceries,

Patiesība ta viena-

kā man, tā tev,

šīs Pasaules Laiks

izbeigsies!

Uz septiņām karotēm putras,

es vienreiz iekožos desā:

vārītā,sārtā,no sojas,

nu token,tādā,

priekš gojiem.

Kad veikalā lielā es eju,

tad rūpīgi atlaides tveru:

viss dzeltenais izkārts

priekš manis,

to skaidri man pateica Žanis!

Mans draugs ira tautietis Žanis,

to satiku rindā pēc reņģēm

vēl tālajā bargajā gadā,

kad Ivars par “‘Parexsu”

tra,ta,ratā,

gādāja!

Bija sāpe-

vai no sākuma?

Ne balta ne melna,

sāpēja arī virs delnas,

caur baltu vai melnu,

līdz pamodās vārds

un tā vārds pa vārdam,

pēkšņi pazuda prieks,

no rīta līdz vakaram

ikdienas rutīna-

agrāk vai vēlāk

mēs pazūdam

citiem.

diena vai
nakts,
pēdējā nedēļa vai
pēdējais lugas akts,
tās lugas kas
dzīves garumā,
vai tās garajā īsumā,
pēdējais elpas vilciens,
vārds,
nopūta
vējš sveci-
pēdējā cerība-
gals vai sākums?